Musonu

Musonu veidošanās mehānika

Musoni veidojas tāpēc, ka zeme un ūdens uzsilst un atdziest atšķirīgā ātrumā. Tas ir tas pats princips, kas ir pamatā jūras vējiem, taču tas ir vērienīgs un kontinentāls mērogs.

• Vasaras musons (mitrā sezona): Vasarā sauszeme sasilst daudz ātrāk nekā okeāns. Karstais gaiss virs sauszemes paceļas, radot zema spiediena apgabalu. Tā vietā no okeāna ieplūst mitrs, vēsāks gaiss. Kad šis gaiss paceļas virs sasilušās zemes, tas atdziest, kondensējas un rada spēcīgas un ilgstošas lietusgāzes, kas nosaka musonu sezonu. Šie nokrišņi ir svarīgs saldūdens avots.
• Ziemas musons (sausā sezona): Ziemā situācija mainās. Sauszeme atdziest ātrāk nekā jūra, radot augstu spiedienu virs sauszemes un zemu spiedienu virs okeāna. Sausais gaiss no sauszemes virzās uz okeāna pusi, un tā rezultātā šajā sezonā ir skaidras debesis un lietus nav vai gandrīz nav lietus.

Ar musoniem saistītie laikapstākļi un ietekme uz sabiedrību

Musons ietekmē ne tikai klimatu, bet arī cilvēku dzīvesveidu. Mitrā sezona bieži vien ir nedēļu vai mēnešu ilgs gandrīz nemitīgu nokrišņu laiks, augsts gaisa mitrums un biežas pērkona lietusgāzes. Lai gan šis ūdens uztur kultūraugus, upes un ūdenskrātuves, tas var izraisīt arī postošus plūdus, zemes nogruvumus un ar ūdeni pārnēsājamu slimību uzliesmojumus.

Savukārt sausajā sezonā ir skaidras debesis un ierobežots nokrišņu daudzums. Ja mitrā sezona ir bijusi vāja, sausā fāze var izraisīt smagu sausumu un ražas zaudējumus. Tādos reģionos kā Dienvidāzija tādas kultūras kā rīsi, tēja un kokvilna ir atkarīgas no lietavām. Spēcīgs musons nodrošina nodrošinātību ar pārtiku, savukārt vājš vai novēlots var izraisīt badu.

Musonu globālā nozīme

Lai gan vispazīstamākais ir Dienvidāzijā valdošais musons, musoni ir sastopami vairākos reģionos:

• Austrumāzija: Ķīna, Koreja un Japāna piedzīvo vasaras musonu, kas rīsu audzēšanas reģioniem nodrošina kritisko nokrišņu daudzumu.
• Rietumāfrika: Rietumāfrikas musons nodrošina nokrišņu daudzumu Sāhelas reģionā, kur miljoniem cilvēku ir atkarīgi no sezonālām lietavām, lai varētu nodarboties ar lauksaimniecību un ganīt lopus.
• Ziemeļamerika: Ziemeļamerikas musons ietekmē ASV dienvidrietumus un Meksikas ziemeļrietumus, atnesot tik ļoti vajadzīgās vasaras lietavas, bet arī bīstamus straujus plūdus.
• Austrālija: Austrālijas ziemeļu daļā ir monsūns, kas rada tropiskas lietusgāzes un veicina mitro un sauso sezonālo ciklu.

Kopā šīs sistēmas ietekmē klimatu gandrīz pusei pasaules iedzīvotāju.

Klimata pārmaiņas un musonu nākotne

Klimata pārmaiņas padara musonus neparedzamākus. Augošā globālā temperatūra pastiprina ūdens ciklu, izraisot abas galējības: spēcīgākus nokrišņu uzplūdus un ilgākus sausuma periodus. Zinātnieki ir novērojuši, ka īsāki un intensīvāki lietus periodi palielina plūdu risku, savukārt aizkavēti vai vājāki musoni var saasināt sausumu un apdraudēt pārtikas krājumus.

Dienvidāzijā tas nozīmē, ka lauksaimnieki, plānojot ražu, saskaras ar lielāku nenoteiktību. Āfrikas Sāhelas reģionā nelielas nokrišņu daudzuma izmaiņas nosaka, vai kopienām ir pietiekami daudz pārtikas. Ziemeļamerikā spēcīgāki, bet mazāk pastāvīgi nokrišņi palielina strauju plūdu un meža ugunsgrēku bīstamību pārmaiņus gadalaikos.

Tā kā miljardiem cilvēku ūdens, pārtika un enerģija ir atkarīga no musoniem, izmaiņas šajās sistēmās ir viena no aktuālākajām klimata sasilšanas radītajām problēmām.