Strauji plūdi

Straujos plūdus no citiem plūdu veidiem atšķir to ātrums. Tie var pārsteigt bez brīdinājuma, dažu minūšu laikā pārvēršot sausas ielas vai seklus strautus bīstamās straumēs. Tā kā plūdi strauji pastiprinās, tie bieži vien pārsteidz cilvēkus, jo īpaši vietās, kas nav pieradušas pie spēcīgām vai straujām lietusgāzēm. Neraugoties uz to, ka strauji plūdi notiek retāk nekā upju vai piekrastes plūdi, tie katru gadu izraisa ievērojamu skaitu ar plūdiem saistītu nāves gadījumu un postījumu.

Cik ātri notiek strauji plūdi?

Straujos plūdus raksturo to straujā attīstība. Ūdens līmenis var strauji paaugstināties dažu minūšu laikā pēc notikuma izraisīšanas - dažkārt tas var paaugstināties par vairākiem metriem mazāk nekā stundas laikā. Šāds straujš kāpums pārslogo meliorācijas sistēmas, ceļus un ūdensceļus, padarot tos īpaši bīstamus visiem, kas atrodas skartajā teritorijā.

Pēkšņie plūdi ir īpaši bīstami to rašanās laika dēļ. Tradicionālie plūdi var veidoties vairāku stundu vai dienu laikā, dodot cilvēkiem laiku sagatavoties. Tomēr strauji plūdi brīdina ļoti maz, un tie var notikt pat pēc tam, kad lietus upes augštecē ir beidzies. Stāvā vai kalnainā apvidū gravitācijas spēks paātrina ūdens plūsmu uz zemāku reljefu, savukārt līdzenā pilsētvidē ūdenim nav kur aizplūst un tas ātri izplatās. Rezultātā rodas strauji plūstoša ūdens siena, kas var izraut kokus, aizskalot transportlīdzekļus un sabojāt infrastruktūru, pirms reaģēšanas dienesti var rīkoties.

Kas izraisa straujos plūdus?

Lai gan biežākais strauju plūdu cēlonis ir intensīvas lietusgāzes īsā laika posmā, šos pēkšņos plūdus var izraisīt arī vairāki citi faktori. Katrs no tiem ir saistīts ar strauju ūdens noplūdi vai uzkrāšanos, ko zeme vai drenāžas sistēmas nespēj pietiekami ātri absorbēt.

• Spēcīgas lietusgāzes: Spēcīgas lietusgāzes: jo īpaši lokālu negaisu laikā ļoti īsā laikā var nokrist liels lietus daudzums, kas var pārpludināt dabisko un cilvēka veidoto drenāžu.
• Aizsprosta vai dambja avārija: Struktūras avārijas pēkšņi izlaiž lielu ūdens daudzumu, radot mākslīgu strauju straumi lejup pa straumi.
• Strauja sniega kušana: Pēkšņa sasilšana vai lietus uz sniega var izraisīt strauju noteces palielināšanos, jo sniega sega izkūst uzreiz.
• Ledus vai gružu sastrēgumi: Ja upes vai strauti tiek aizsērējuši un pēkšņi attīrīti, strauji tiek izlaists uzkrājušais ūdens.
• Meža ugunsgrēku apdegumu rētas: Nesen izdegušās platības absorbē mazāk ūdens, palielinot noteces un erozijas intensitāti un radot ideālus apstākļus straujiem plūdiem.

Risks bieži vien palielinās, ja šie apstākļi pārklājas, piemēram, ja spēcīgs lietus līst uz jau piesātinātas vai sniega klātas zemes.

Kur notiek strauji plūdi?

Pēkšņi plūdi var rasties gandrīz visur, taču ģeogrāfisko apstākļu, zemes izmantošanas un infrastruktūras dēļ dažas vides ir īpaši neaizsargātas.

• Pilsētu teritorijas: Liels risks ir pilsētās un apdzīvotās vietās, jo bruģis un ēkas neļauj ūdenim iesūkties zemē. Lietus kanalizācija var ātri pārplūst, jo īpaši pēkšņu mākoņu plūdu laikā.
• Zemie reģioni: Ielejas, baseini un palienes dabiski uzkrāj ūdeni. Spēcīgu lietusgāžu laikā šīs teritorijas var strauji applūst.
• Kalnains reljefs: Nokrišņu nokrišņi strauji plūst pa stāvām nogāzēm, koncentrējoties šaurās ielejās un strautu kanālos.
• Sausie un daļēji sausie reģioni: Sausā klimatā augsne bieži vien nespēj ātri uzsūkt ūdeni. Īsa, bet intensīva vētra var izraisīt spēcīgu notecējumu pat tad, ja mēnešiem ilgi nav lijis.

Pat vietas, kurās parasti plūdi nenotiek, var kļūt neaizsargātas, ja ir piemēroti apstākļi. Vietējais reljefs, zemes attīstība un nesenās laikapstākļu tendences ietekmē strauju plūdu risku.

Ar ko strauji plūdi atšķiras no vētras uzplūdiem?

Gan strauji plūdi, gan vētras uzplūdi ir bīstami plūdu veidi, taču tie rodas atšķirīgos apstākļos un dažādās vidēs.

• Pēkšņus plūdus parasti izraisa notikumi iekšzemē, piemēram, intensīvas lietusgāzes, aizsprosta avārija vai sniega kušana, un tie var rasties jebkurā vietā, kur strauji uzkrājas ūdens. Tie parasti ir lokāli un īslaicīgi, bet ļoti intensīvi.
• Savukārt vētru uzplūdus izraisa liela mēroga piekrastes vētras, piemēram, viesuļvētras vai cikloni. Spēcīgi vēji un zems atmosfēras spiediens izspiež jūras ūdeni uz sauszemes, izraisot plašus piekrastes plūdus, bieži vien kopā ar augstu paisumu un bēgumu.

Vētras uzplūdi parasti veidojas ilgākā laika posmā, un tos var prognozēt ar lielāku brīdinājumu nekā straujos plūdus. Lai gan abi var nodarīt nopietnus postījumus, strauji plūdi rada īpašus draudus, jo tie ir tūlītēji un neparedzami, jo īpaši reģionos, kas nav piekrastes reģioni, kur cilvēki var negaidīt pēkšņus plūdus.

Kāpēc strauji plūdi ir tik bīstami?

Vislielākās plūdu briesmas ir saistītas ar to ātrumu un ūdens spēku. Pēkšņi plūdi ar pārsteidzošu vieglumu var izraut kokus, sagraut ēkas un aiznest transportlīdzekļus. Daudzi nāves gadījumi notiek, kad cilvēki mēģina iet vai braukt ar automašīnu cauri plūdu ūdeņiem, nenovērtējot straumes spēku.

Tikai 15 centimetri strauji tekoša ūdens var apgāzt pieaugušo, bet 60 centimetri ir pietiekami, lai applūstu lielākā daļa transportlīdzekļu, tostarp apvidus automobiļi. Kad automašīna ir aizskalota, tajā esošie cilvēki var tikt iesprostoti vai ievainoti. Dubļi, gruži un piesārņots ūdens palielina bīstamību, jo samazina redzamību un rada apdraudējumus zem ūdens virsmas.

Tā kā strauji plūdi bieži vien notiek bez brīdinājuma, tie var arī nogriezt glābšanās ceļus, sabojāt sakaru līnijas un apgrūtināt neatliekamās palīdzības sniegšanu. Laiks evakuācijai bieži vien ir ļoti īss, tāpēc ir nepieciešamas agrīnās brīdināšanas sistēmas, sagatavotības plāni un sabiedrības informētība.

Kā atpazīt riskus un saglabāt gatavību

Drošība strauju plūdu laikā sākas ar riska izpratni un ātru rīcību. Šeit ir minēti galvenie piesardzības pasākumi:

• Uzraudzīt laikapstākļu brīdinājumus: Pievērsiet uzmanību vietējo varas iestāžu izdotajiem strauju plūdu brīdinājumiem (iespējami) un brīdinājumiem (iespējami vai nenovēršami).
• Pārvietojieties uz augstāku vietu: Ja atrodaties plūdu apdraudētā teritorijā un apstākļi pasliktinās, negaidiet - nekavējoties pārvietojieties uz drošāku vietu.
• Izvairieties no applūdušiem ceļiem: Nemēģiniet iet vai braukt pa plūdu ūdeņiem, pat ja tie šķiet seklāki.
• Izveidojiet ārkārtas situāciju plānu: Ziniet evakuācijas maršrutus un turiet gatavībā nepieciešamos krājumus, piemēram, ūdeni, pārtiku un lukturīšus.
• Pārziniet vietējo apvidu: Ja dzīvojat strautu, stāvu nogāžu vai meliorācijas kanālu tuvumā, ņemiet vērā, ka lietusgāžu laikā tie var kļūt bīstami.

Gatavība ir īpaši svarīga augsta riska reģionos, taču strauji plūdi var skart jebkur. Zināšanas par to, ko meklēt un kā reaģēt, var glābt dzīvību.

Lai mazinātu risku, ir svarīgi izprast straujos plūdus

Strauji plūdi ir viens no postošākajiem un neparedzamākajiem dabas apdraudējumiem, kas dažu minūšu laikā var pārvērst mierīgu dienu par dzīvībai bīstamu ārkārtas situāciju. Lai gan tie ir salīdzinoši reti, jo īpaši ārpus augsta riska apgabaliem, to ātrums un intensitāte padara tos īpaši bīstamus. Uzzinot, kā veidojas strauji plūdi, kur tie visdrīzāk var rasties un kā tie atšķiras no citiem plūdu veidiem, iedzīvotāji un kopienas var labāk sagatavoties un reaģēt, kad katra sekunde ir svarīga. Pēkšņu plūdu gadījumā visefektīvākā aizsardzība ir informētība, sagatavošanās un ātra rīcība.