Slava

Krusa ir spēcīgs cieto nokrišņu veids, kas atšķiras no citām ledus parādībām, jo tā ir unikāls veidošanās process un var radīt ievērojamu ietekmi. Lai gan šķietami tie ir vienkārši ledus gabaliņi, krusa ir spēcīgas atmosfēras dinamikas produkts, kas veidojas augstu negaisa mākoņu iekšienē. Lai izprastu krusu, ir jāiedziļinās sarežģītajā mitruma, temperatūras un spēcīgo gaisa plūsmu dejā.

Kas izraisa krusu?

Krusu pamatā izraisa spēcīgi augšupvērsti gaisa plūsmas virzieni lielos konvektīvajos mākoņos, kas pazīstami kā kumulonimbu mākoņi (pērkona negaisa mākoņi). Šīs augšupejošās plūsmas ir spēcīgas gaisa straumes, kas strauji paceļas no Zemes virsmas, ko izraisa intensīva sasilšana un atmosfēras nestabilitāte.

Process sākas, kad ūdens pilieni, ko šie augšupvērstie gaisa straumes avoti aiznes augstu atmosfērā, sasniedzot augstumu, kur temperatūra ir krietni zemāka par nulli (0C jeb 32F). Šādā aukstā augstumā ūdens pilieni kļūst pārdzesēti, t. i., tie paliek šķidrā stāvoklī, lai gan to temperatūra ir zemāka par sasalšanas punktu. Kad šie pārsaldinātie pilieni saduras ar sīku ledus kristāliņu vai citu kondensācijas kodolu, tie uzreiz sasalst, veidojot nelielu ledus embriju.

Pēc tam šis ledus embrijs tiek vairākkārt pacelts un nomests vētras vētras virpuļplūsmas un lejupplūsmas apgabalos. Ceļojuma laikā tas saduras ar vairāk pārdzesētiem ūdens pilieniem, kas sasalst uz tā virsmas. Šis uzkrāšanās process, ko dēvē par akrēciju, izraisa krusas akmeņa palielināšanos. Krusa turpina riņķot cauri mākonim, ar katru piegājienu uzkrājot arvien jaunus ledus slāņus, līdz tā kļūst pārāk smaga, lai to noturētu augšupvērstais virziens, un tad tā nokrīt uz zemes.

Kas nosaka krusas lielumu?

Krusas lielumu galvenokārt nosaka vairāki galvenie faktori:

• augšupejas plūsmas stiprums un noturība: Jo spēcīgāks un noturīgāks ir augšupejas vilnis, jo ilgāk krusa var noturēties mākoņa iekšienē, tādējādi dodot vairāk laika, lai tā uzkrātos pārdzesēts ūdens un palielinātos. Superceltnes ar īpaši spēcīgiem un rotējošiem augšupejas vilnīšiem ir īpaši tendētas uz ļoti lielas krusas veidošanos.
• Pārdzesēta ūdens daudzums: Lai krusa strauji augtu, mākonī ir ļoti daudz pārdzesēta ūdens pilienu. Jo vairāk šķidrā ūdens ir pieejams akumulācijai, jo ātrāk var palielināties krusas akmens izmērs.
• Pērkona negaisa vertikālā izplatība: Augstāki negaisi nodrošina lielāku vertikālo attālumu, pa kuru krusas akmeņi var pārvietoties un augt.
• Sasalšanas līmeņa augstums: Zemāks sasalšanas līmenis (augstums, kurā temperatūra pazeminās līdz 0C) nodrošina lielāku mākoņa apjomu, kurā ir pārdzesēts ūdens, tādējādi palielinot iespēju krusas akmeņiem augt.
• Mākoņa vidē pavadītais laiks: Jo ilgāk krusa atrodas negaisa optimālā augšanas apgabalā, jo lielāka tā var kļūt.

Parasti krusas akmeņus mēra, salīdzinot tos ar parastiem priekšmetiem (piemēram, zirņa lieluma, golfa bumbiņas lieluma, softbola bumbiņas lieluma). Parasti 2,5 cm (1 collas) vai lielāku krusu uzskata par "smagu", kas var nodarīt ievērojamus postījumus.

Krusas akmeņu slāņainā struktūra

Ja lielu krusas akmeni sagriež šķēlēs, bieži vien redzami koncentriski slāņi, kas līdzinās sīpola gredzeniem. Šie slāņi var atšķirties pēc izskata, pārmaiņus veidojot caurspīdīgu (caurspīdīgu) un necaurspīdīgu (pienaini baltu) ledu. Šī slāņainā struktūra sniedz norādes par krusas ceļojumu negaisa laikā:

• Dzidri slāņi veidojas, kad krusa šķērso mākoņa apgabalu ar augstu pārdzesētu ūdens pilienu koncentrāciju, kur temperatūra ir nedaudz zem nulles. Šādos apstākļos ūdens lēni sasalst, ļaujot aizturētajiem gaisa burbulīšiem izkļūt ārā, kā rezultātā veidojas dzidrs ledus.
• Necaurspīdīgi slāņi veidojas, kad krusa sastopas ar vēsākiem mākoņa apgabaliem, kuros ir mazāk pārdzesētu ūdens pilienu. Šajā gadījumā ūdens strauji sasalst pēc trieciena, ledū iesprostojot sīkus gaisa burbulīšus, kas piešķir tam pienainu, necaurspīdīgu izskatu.

Šo slāņu skaits un biezums norāda, cik reizes krusa tika pacelta un pārnesta caur dažādiem temperatūras un mitruma režīmiem negaisa laikā, pirms galu galā nokrita.

Kāda ir atšķirība starp krusu un sniegu?

Lai gan gan krusa, gan sniegs ir sasalušo nokrišņu veidi, to veidošanās procesi, īpašības un tipiskie rašanās apstākļi ir atšķirīgi.

‍

Būtībā krusa nav tikai sasalis lietus - tāir vētrainas atmosfēras produkts, kurā ūdens, vējš un temperatūra mijiedarbojas trauslā, bet spēcīgā līdzsvarā. No tās daudzslāņainās struktūras līdz tās postošajam potenciālam, krusa piedāvā aizraujošu ieskatu spēcīgu negaisu iekšējā darbībā.