Krusa ir cieti nokrišņi, kas veidojas, kad spēcīgā negaisa negaisa brāzmā pārdzesēti ūdens pilieni sasalst uz ledus daļiņām un pārvēršas ledus gabalos, kas krīt, kad kļūst pārāk smagi, lai tos paceltu.
Krusa ir spēcīgs cieto nokrišņu veids, kas atšķiras no citām ledus parādībām, jo tā ir unikāls veidošanās process un var radīt ievērojamu ietekmi. Lai gan šķietami tie ir vienkārši ledus gabaliņi, krusa ir spēcīgas atmosfēras dinamikas produkts, kas veidojas augstu negaisa mākoņu iekšienē. Lai izprastu krusu, ir jāiedziļinās sarežģītajā mitruma, temperatūras un spēcīgo gaisa plūsmu dejā.
Krusu pamatā izraisa spēcīgi augšupvērsti gaisa plūsmas virzieni lielos konvektīvajos mākoņos, kas pazīstami kā kumulonimbu mākoņi (pērkona negaisa mākoņi). Šīs augšupejošās plūsmas ir spēcīgas gaisa straumes, kas strauji paceļas no Zemes virsmas, ko izraisa intensīva sasilšana un atmosfēras nestabilitāte.
Process sākas, kad ūdens pilieni, ko šie augšupvērstie gaisa straumes avoti aiznes augstu atmosfērā, sasniedzot augstumu, kur temperatūra ir krietni zemāka par nulli (0C jeb 32F). Šādā aukstā augstumā ūdens pilieni kļūst pārdzesēti, t. i., tie paliek šķidrā stāvoklī, lai gan to temperatūra ir zemāka par sasalšanas punktu. Kad šie pārsaldinātie pilieni saduras ar sīku ledus kristāliņu vai citu kondensācijas kodolu, tie uzreiz sasalst, veidojot nelielu ledus embriju.
Pēc tam šis ledus embrijs tiek vairākkārt pacelts un nomests vētras vētras virpuļplūsmas un lejupplūsmas apgabalos. Ceļojuma laikā tas saduras ar vairāk pārdzesētiem ūdens pilieniem, kas sasalst uz tā virsmas. Šis uzkrāšanās process, ko dēvē par akrēciju, izraisa krusas akmeņa palielināšanos. Krusa turpina riņķot cauri mākonim, ar katru piegājienu uzkrājot arvien jaunus ledus slāņus, līdz tā kļūst pārāk smaga, lai to noturētu augšupvērstais virziens, un tad tā nokrīt uz zemes.
Krusas lielumu galvenokārt nosaka vairāki galvenie faktori:
Parasti krusas akmeņus mēra, salīdzinot tos ar parastiem priekšmetiem (piemēram, zirņa lieluma, golfa bumbiņas lieluma, softbola bumbiņas lieluma). Parasti 2,5 cm (1 collas) vai lielāku krusu uzskata par "smagu", kas var nodarīt ievērojamus postījumus.
Ja lielu krusas akmeni sagriež šķēlēs, bieži vien redzami koncentriski slāņi, kas līdzinās sīpola gredzeniem. Šie slāņi var atšķirties pēc izskata, pārmaiņus veidojot caurspīdīgu (caurspīdīgu) un necaurspīdīgu (pienaini baltu) ledu. Šī slāņainā struktūra sniedz norādes par krusas ceļojumu negaisa laikā:
Šo slāņu skaits un biezums norāda, cik reizes krusa tika pacelta un pārnesta caur dažādiem temperatūras un mitruma režīmiem negaisa laikā, pirms galu galā nokrita.
Lai gan gan krusa, gan sniegs ir sasalušo nokrišņu veidi, to veidošanās procesi, īpašības un tipiskie rašanās apstākļi ir atšķirīgi.
Būtībā krusa nav tikai sasalis lietus - tāir vētrainas atmosfēras produkts, kurā ūdens, vējš un temperatūra mijiedarbojas trauslā, bet spēcīgā līdzsvarā. No tās daudzslāņainās struktūras līdz tās postošajam potenciālam, krusa piedāvā aizraujošu ieskatu spēcīgu negaisu iekšējā darbībā.
Publicēts:
2025. gada 22. maijs
Vai tas bija noderīgi?
Aizstājvārdi: